Gandrīz puse (47%) Baltijas valstīs aptaujāto jauniešu, sastopoties ar nepatiesu informāciju sociālajos medijos, izvēlas to ignorēt. Turklāt 35% no aptaujātajiem, norāda, ka nav informēti, kā par šādu informāciju būtu jāziņo, liecina Samsung veiktā aptauja par jauniešu paradumiem internetā[1]. Izvērtēt saturu kritiski, atpazīt melus vai puspatiesību un ziņot par to – pirmie soļi nepatiesas informācijas izplatības novēršanai.

 

“Ierīce, kuru savā ikdienā jaunieši izmanto visbiežāk, ir viedtālrunis. Nenoliedzami, ir svarīgi, lai tas pildītu īpašniekam nozīmīgākās funkcijas un attaisnotu gaidas par saziņas iespējām, kameras kvalitāti, kā arī akumulatora darbības laiku, kas ir tieši tie aspekti, kuriem esam pievērsuši īpašu uzmanību jaunajos Galaxy A sērijas viedtālruņos – Galaxy A53 5G un Galaxy A33 5G. Taču tik pat svarīgi ir izglītot jaunieti par potenciālajiem riskiem, lietojot viedtālruni un patērējot sociālos medijus. Tas attiecas ne tikai uz dažāda rakstura un kvalitātes informāciju, bet arī datu drošību un atbildību, kas katram jāuzņemas par publicēto saturu,” komentē Samsung komunikācijas vadītāja Baltijā Līga Bite.   

 

Aptaujas respondenti norāda, ka viņuprāt atbildību par maldīga satura izplatīšanu galvenokārt dala satura autors (68%) un jaunietis pats, ja ar šo informāciju ir dalījies tālāk (59%). Gandrīz trešdaļa (28%) apgalvo, ka vainīgais ir tas, kurš pats šai ziņai noticējis, taču 3% uzskata, ka šajā situācijā vaininieka nav. Taču patiesībā līdzatbildīgs ir ikviens, kurš tajā iesaistīts – gan satura autors, gan ikviens, kas ar to dalījies.

 

Ja rodas aizdomas, ka kāda publicētais ieraksts nav patiess, ir vairāki veidi, kā rīkoties:

 

-         Ja ar informāciju ir dalījies kāds draugs vai paziņa, ir iespējams uzrunāt personu privāti, lai noskaidrotu vai ziņas publicētājs ir pārliecināts par ievietoto saturu, tā mērķi un kopējo kontekstu. Ja iespējams, var norādīt alternatīvus, uzticamus informācijas avotus un aicināt ziņu dzēst.

-         Tāpat iespējams ziņot arī konkrētā sociālā medija administrācijai, kas izskatīs iesniegumu, un vajadzības gadījumā ierakstu slēps. Šādi var ziņot ne tikai par konkrētiem ierakstiem, bet arī kontiem, kas uzdodas par kādu citu, veic krāpnieciskas vai manipulatīvas darbības.

-         Vēl viena iespēja ir ziņot Latvijas Drošāka interneta centram, kas nodarbojas ne tikai ar šīs tēmas pētniecību un informatīvu materiālu izplatīšanu, bet arī ir izveidojuši informatīvu platformu, kurā ziņot par pārkāpumiem un nelegālu interneta saturu, tai skaitā arī par viltus ziņām. Forma pieejama vietnē drossinternets.lv vai mobilajā lietotnē “Drošs Internets”.

 

“Ikdienā, patērējot sociālo mediju saturu, nav iespējams pārbaudīt katru publicēto ierakstu un attēlu. Taču tas, ko ikviens no mums var darīt, ir izmantot kritisko domāšanu un atcerēties, ka ne visi satura veidotāji ir ar cēliem nodomiem, tādēļ modrību ir jāsaglabā vienmēr. Ar maldinošu vai tīšuprāt kaitniecisku saturu internetā cilvēki dalās, izmantojot savu īsto vārdu, kā arī viltus kontus. Mērķi var būt ļoti dažādi, sākot ar it kā nevainīgu joku, līdz pat krāpnieciskām darbībām, lai iegūtu finanšu līdzekļus, personas datus un citu informāciju. Sociālo mediju lietotājiem īpaši jāuzmanās no viltus konkursiem un privātajām ziņām ar aizdomīgiem aicinājumiem,” stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

 

Pāris nozīmīgi punkti, kurus būtiski paturēt prātā, saskaroties ar aizdomīgu informāciju vai satura veidotāju:

 

-         Kad šī informācija ir publicēta un vai tā ir aktuāla arī šodien?

-         Kas ir ziņas autors un kādas ir tā zināšanas par konkrēto tēmu?

-         Kāds ir ziņas vēstījums, kas ar to ir pateikts? Vai ir izmantoti fakti jeb tikai apgalvojumi, kas balstīti uz vienas vai vairāku personu viedokļiem?

 

Par mānīgu ziņu izplatības ierobežošanu ir atbildīgs ikviens sociālo mediju lietotājs. Jo lielāka ir jebkāda veida iesaiste pie kādas nepatiesas ziņas, jo tālāk tā nonāk. Turklāt tas attiecas ne tikai uz dalīšanos ar konkrēto ierakstu, bet arī komentāru pievienošanu un “patīk” atzīmēšanu. Turpretim, jo ātrāk par šādu informāciju tiek ziņots un jo vairāk cilvēki to izdara, jo efektīvāk iespējams pārraut nepatiesas informācijas izplatības ķēdi.

 

[1] Tiešsaistes aptauju veica “Samsung Electronics Baltics” laikā no 2022. gada 10. aprīļa līdz 20. aprīlim, sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Aptaujā Latvijā piedalījās 303 respondenti, 303 Lietuvā un 303 Igaunijā, vecumā no 15 līdz 25 gadiem.